Delfi.lv: Valsts atbildība – dot iespēju izdzīvot un pielāgoties
04 Maijs, 2020
Ekonomikas lejupslīde, kuru kā ciklisku parādību ekonomisti paredzēja aptuveni desmit gadus pēc 2008. gada finanšu krīzes, ir atnākusi pavisam citā “izskatā”, nekā varētu iztēloties. Jā, par krīzi nekas neliecināja, nebija nedz nekustamo īpašumu kreditēšanas “buma”, nedz bankrotu viļņa, tāpēc šo situāciju ir grūti salīdzināt ar 2008. gadu. Un tomēr – lai kādi arī nebūtu notikušā iemesli, sekas jau ir un būs līdzīgas – uzņēmumu cīņa par izdzīvošanu, bezdarba pieaugums, ekonomikas pārorientēšanās, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.
Valsts loma un iesaiste šādā brīdī ir izšķiroši nozīmīga, jo valsts rīcībā ir resursi, lai ļautu biznesam atgūt elpu un sagatavoties jaunajai realitātei. Viens no šādiem resursiem ir pēckrīzes periodam pielāgots maksātnespējas regulējums, konkrēti – uzņēmumu tiesiskās aizsardzības process (TAP), kas būtu “paceļams” arī nelieliem uzņēmumiem.
Jāatvieglo TAP plāna saskaņošana
TAP ir Latvijā jau gana pazīstams un aprobēts tiesiskais instruments, kas ļauj atjaunot parādnieka maksātspēju, zināmu laiku pasargājot no maksātnespējas procesa uzsākšanas. Izdošanās gadījumā, proti, ja biznesu izdodas stabilizēt, TAP ir izdevīgs risinājums visām pusēm: kreditoriem, kuri atgūst parādu; uzņēmumam un tā darbiniekiem, kuri turpina darbu; valstij, kas turpina saņemt nodokļu maksājumus. Kopš TAP procesa ieviešanas Latvijā kopumā ir tikušas ierosinātas gandrīz 1400 TAP lietas, bet tikai katru ceturto no rosinātajām lietām ir izdevies apstiprināt tiesā. Ņemot vērā, ka krīzes laikā strauji pieaug uzņēmumu saistības un palielinās maksātnespējas riski, būtu nepieciešams atvieglot TAP uzsākšanu, lai tas kļūtu par efektīvu instrumentu finanšu grūtību pārvarēšanai.
TAP procesa uzsākšana ir komplicēts process, turklāt ierobežots laikā. Vispirms (pēc TAP ierosināšanas tiesā) uzņēmumam ir jāizstrādā TAP plāns un šis plāns jāsaskaņo ar kreditoriem divu mēnešu laikā. Šis termiņš ir viens no īsākajiem Eiropā. TAP plāns faktiski ir uzņēmuma vīzija par to, kā tas redz biznesa atjaunošanu un parādu atmaksas kārtību. Jo lielāks uzņēmums un sarežģītāka finansiālā situācija, jo vairāk laika vajag plāna izstrādāšanai, mazāk laika paliek kreditoru piekrišanas saņemšanai.
